Home

Māsas veido kopienu – mazu šūniņu Baznīcas lielajā organismā. Te ir debesis
un zeme. Kontemplācija un darbīgās mīlestības kalpojums. Kongregācijā
jāvienojas abiem. Apustulātam jāizriet no lūgšanas un vienlaikus uz to
jāved.
Kongregācijas mērķis
Kongregācijas vispārējais mērķis – Dieva gods un savu locekļu svētdarīšana
ar trīs solījumu – šķīstības, nabadzības un paklausības praksi, kā arī
Konstitūcijas, kura veidota Karmela Ordeņa Regulas garā, ievērošanu.
Īpašais mērķis – tuvākmīlestība un tuvāko svētdarīšana, ejot garīgās
bērnības ceļu.
Saskaņā ar kongregācijas mērķi un garu māsas var:
• uzturēt un vadīt mājas nabadzīgu un vecāku pamestu bērnu vai bāreņu
audzināšanai;
• katehizēt skolās un draudzēs;
• saskaņā ar kongregācijas konstitūciju palīdzēt pastorālajā darbā;
• vadīt rekolekciju mājas;
• strādāt misiju zemēs.

Māsas, būdamas dedzīgas par dvēseļu pestīšanu, sekojot mūsu svēto – Mātes
Terēzes no Jēzus un Terēzes no Bērniņa Jēzus piemēram, cenšas savas
lūgšanas, gandari un kopienas dzīves pienākumus upurēt Dievam, lai aizvien
pieaugtu priesteru un misionāru aicinājuma svētums.

Kongregācijas vēsture
Karmela ordenis Baznīcai devis daudz svēto. Vairāku gadsimtu garumā ordenī
bija tikai divi atzari – vīriešu un sieviešu kontemplatīvie jeb klauzūras.
Pēc I Pasaules kara par atjaunotās baskāju karmelītu Polijas Provinces
vadītāju kļuva tēvs Anzelms no svētā Andžeja Korsini (M. J. Gondeks 1884 –
1969). Viņš bija studējis Romā, pabijis vairākās Eiropas valstīs, tur
sastapies ar apustuliskajām kongregācijām, kuras dzīvoja un kalpoja Baznīcā
Karmela ordeņa garā. Tēvs Anzelms redzēja, ka arī Polijā ir nepieciešamība
pēc kongregācijas, kura dzīvotu Karmela ordeņa garā un kalpotu apustuliski
ārpus klostera klauzūras. Laiks pēc I Pasaules kara Eiropā bija materiālās,
garīgās un morālās krīzes laiks. Valdīja bezdarbs, trūka iztikas līdzekļu.
Daudz ļaužu devās no laukiem uz pilsētām, meklējot darbu, pajumti un skolu.
Baznīca bija zināma izaicinājuma priekšā, kā garīgi aprūpēt šos
visnabadzīgākos.
Pie tēva Anzelma griežas Labdarības biedrības direktors priesteris Francisks
Račinskis, lūdzot uz Sosnovcu atsūtīt karmelītes, kuras darbotos šīs
pilsētas nabadzīgo vidū. Šo priestera lūgumu atbalstīja arī bīskaps
Vladislavs Kriņickis – tolaik klosteru apustuliskais vizitētājs Polijā. Tēva
Anzelma atbilde uz šo lūgumu bija Bērniņa Jēzus māsu karmelīšu kongregācijas
dibināšana. Dieva Apredzība atrada ceļu un veidu, kā realizēt Dieva darbu,
kas ir mūsu kongregācija.
Par pirmo priekšnieci un Kongregācijas Māti tēvs Anzelms izvēlējās māsu
Janīnu Kieročinsku (1885 – 1946), kura bija Karmela trešā ordeņa terciāre,
tēva Anzelma garīgais bērns. Kongregācijā viņa saņēma vārdu – m. Terēze no
sv. Jāzepa.
1921.gada 31.decembrī Krakovā baskāju karmelītu klosterī māsas saņem habitus
un dodas uz Sosnovcu, kur apmetas uz dzīvi un uzsāk darbu deviņos Labdarības
biedrības punktos.
Šobrīd Kongregācijā ir ap 500 māsu. Varam droši Kongregāciju saukt par
starptautisku. Mūsu vidū ir māsas no Polijas, Čehijas, Slovākijas,
Baltkrievijas, Latvijas, Ukrainas, Francijas, Burundijas, Ruandas, Zairas,
Kamerūnas.

Kongregācijas tērps
Bērniņa Jēzus karmelītes tērps – brūns, garš habits apjozts ar brūnu jostu,
kurai kreisajā pusē piestiprināts Rožukronis; uz habita brūns skapulārs, zem
tā – profesijas krucifikss. Uz galvas balta aube un melns plīvurs. Bez tā –
balts apmetnis liturģisko svētku laikā un brūns, izejot no mājām.
„Jaunavīgais smalkjūtīgās mīlestības garīgums ir tērps, kurā ieģērbta
Bērniņa Jēzus karmelīte ar lūgšanas un gandares starpniecību sagatavojas
kontemplācijai un vienotībai ar Dievu. Šim cēlajam aicinājumam ir arī ārējā
zīme – ārējais apģērbs. Šis apģērbs ir svētais skapulārs. Skapulārs, Karmela
tērps un tā aicinājums ir Karmela Mātes un Karalienes dāvana. Katrā
karmelītē, kura ietērpta šajā tērpā, ir jāatspoguļojas un jāattīstās Marijas
dzīvei. Bez tam ordeņa tērps ir un vienmēr būs – aicinājuma žēlastības,
kopības, miera vēsts, mīlestības un pestīšanas zīme. Bērniņa Jēzus Karmela
kongregācijā šis tērps būs vēl arī garīgās bērnības tērps.” (t.Anzelms
Gondeks, Dibinātājs)

Kongregācijas ģerbonis

Sava ģerboņa centrā Kongregācijas ievietojusi Bērniņa Jēzus tēlu, kurš labo
roku pacēlis svētībai, bet kreisajā tur karalisko ābolu. Ģērboni apņem
svētās Terēzes no Bērniņa Jēzus vārdi: „Manas debesis būs darīt labu virs
zemes”.
Ģērboņa interpretācija: Bērniņš Jēzus ir Kongregācijas galvenais aizbildnis,
tādēļ viņš ir centrā, uz krusta fona. Šim izkārtojumam ir jāatgādina māsām,
ka viņām ir jāseko Jēzum no Viņa piedzimšanas līdz nāvei.
Ģērboņa vidusdaļa simbolizē Karmela kalnu. Zvaigzne uz tā – Mariju. Zvaigzne
no labās puses – pravieša Elija simbols, no kreisās – svētās Terēzes no
Bērniņa Jēzus, Kongregācijas īpašās aizbildnes, simbols.

Lūgšana par Mūsu Mātes Dibinātājas beatifikāciju
Visvarenais un žēlsirdīgais Dievs, kurš liki iedegties Tavas kalpones
Terēzes sirdij kvēlā mīlestībā pret visnabadzīgākajiem un
visnelaimīgākajiem, un kurš apveltīji viņu ar nelokāmu spēku un paļāvību
dzīves grūtajos brīžos; caur šo viņas mīlestību dāvā mums žēlastību ....,
kuru lūdzam caur viņas aizbildniecību no Tavas žēlsirdības.
Ak, Vissvētākais Jēzus Kristus Vaigs, kuru īpaši godināja Māte Terēze,
atļauj mums viņu skatīt reiz godībā Tavu izredzēto un svēto vidū.
Dievišķais Bērniņ Jēzu, pagodini Māti Terēzi, Tavu uzticamo kalponi un Tavas
kongregācijas dibinātāju ar svētuma slavu. Āmen.

Lūgšana par Mūsu Tēva Dibinātāja beatifikāciju
Dievs, kas darīji, ka tēvs Anzelms kļuva par evaņģēliskās pilnības paraugu
un izplatīja mācību par tava Dēla dievišķo bērnību, uzklausi mūsu paļāvīgo
lūgšanu, lai caur viņa aizbildniecību mēs saņemtu žēlastību …, kuru dedzīgi
lūdzam, un pateicības garā pielūgtu Tavu žēlsirdību.
Ak, Dievišķais Bērniņ Jēzu, dari, lai Tēvs Anzelms, kurš kļuva par Tavas
dievišķās bērnības patiesības sludinātāju un ar visu savu dzīvi mīlēja Tevi,
tiktu godināts uz altāriem, sekmētu mūsu ticības padziļināšanos, vadītu
visus uz svētumu un pestīšanu. Kas dzīvo un valdi mūžīgi mūžos. Āmen.

Dievišķais Bērniņ Jēzu, apveltī mūsu Dibinātājus ar svēto slavu !